Baltic Basket savāc oficiālos skaitļus par ikdienas izmaksām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā: siltumu, pārtiku, elektrību, degvielu, gāzi, malku, īri.
Valsts vidējie rādītāji, ne cena tavā rēķinā. Kur divas valstis godīgi salīdzināt nevar, to pasakām.
Agrīna versija. Skaitļi ir oficiālā statistika, nevis cenas veikala plauktā.
Kopaina
Vieta savā vēsturē
Igaunija: Biržas cena tagad — 63,5 % agrāko mērījumu bija zemāki.
Skaitļi par 2026-09-30
Ko šis skaitlis mēra
Procentu izmaiņa pret to pašu periodu pērn — izmaiņas temps, nevis cenas līmenis.
Šis ir skaitlis par visu valsti.
Avots to publicē katru dienu.
Kas jāzina
Šī sadaļa apraksta to, kas jau ir noticis. Par to, kas būs tālāk, tā nesaka neko.
Viss šeit ir rēķināts no skaitļiem, kas jau ir šajā saitā. Neviens jauns avots netiek ielādēts, un neviens skaitlis netiek izdomāts.
Vietai vēsturē vajag vismaz 24 rādījumus, kas aptver vismaz 730 dienas. Ja to ir mazāk, mēs to pasakām, nevis rādām skaitli.
Sezonālās izmaksas tiek salīdzinātas ar to pašu mēnesi iepriekšējos gados, nekad ar iepriekšējo mēnesi.
Kur avots neko nepublicēja, robs paliek robs. Vieta, kas rēķināta pāri robam, pasaka, kurus mēnešus tā izlaida.
Izmaksas tiek salīdzinātas pēc tā, cik tās izmainījušās, nevis cik tās ir. Litru un megavatstundu nevar saskaitīt kopā.
Izmaksas tiek rādītas blakus, nevis apvienotas. Lai tās apvienotu, vajadzētu mājsaimniecību patēriņa svarus, kādu no publicēta avota mums nav.
Tas, ka divas izmaksas kustas kopā, nenozīmē, ka viena izraisīja otru.
80 signāli visos skaitļos netika aprēķināti. Katrs no tiem pasaka, kāpēc.
Katrs no 13 signāliem vai nu nes savu logu un savu skaitu, vai nosauc, kāpēc tas atteikts. Soļa statistikai vajag 24 soļus 730 dienās; sezonas profilam — 5 pilnus gadus.
Igaunija: Mājas apkure, Centralizētais siltums, vidējais apstiprinātais maksimums — €102,08 par megavatstundu.
Skaitļi par 2026-10-15
Bez PVN: €82,32 par megavatstundu.
Ko šis skaitlis mēra
Cena eiro, par megavatstundu.
Katram siltumtīkla apgabalam apstiprināto maksimālo cenu mediāna, ar PVN.
Avots to publicē reizi mēnesī.
Kas jāzina
Siltuma cenu nosaka katram piegādātājam atsevišķi, un apstiprinātie tarifi atšķiras vairākas reizes. Vidējais valstī nav tas skaitlis, kas ir tavā rēķinā.
Šie divi skaitļi nav viena un tā pati lieta. Latvijas skaitlis ir siltuma vidējā mazumtirdzniecības cena valstī, ko mājsaimniecības tiešām samaksāja. Igaunijas skaitlis ir to maksimālo cenu vidus, ko regulators apstiprinājis katram siltumtīkla apgabalam — griesti, nevis rēķins: likums ļauj siltumu pārdot zem griestiem, un daži uzņēmumi tā arī dara. Tas turklāt nav svērts — viens skaitlis katram apgabalam, lai cik mazs tas būtu. Abi ir eiro par megavatstundu ar PVN, tāpēc tie stāv vienā rindā, bet starpība starp tiem pati par sevi nav starpība tajā, ko cilvēki maksāja.
Vidējais siltuma tarifs valstī nav tas, ko maksā kāda mājsaimniecība: siltumu pārdod katrs piegādātājs savā tīkla apgabalā, un apstiprinātās cenas atšķiras vairākkārt.
Virsraksta skaitļi visās kartītēs ir ar PVN. Latvijas avota rindā samazinātā 12% mājsaimniecību siltuma likme jau ir iekšā (PVN likuma 42. pants); Igaunijas avots ir bez PVN, un 24% tiek pieskaitīti vienu reizi. Abas bāzes ir rādītas blakus.
Latvija: siltuma pārdošanai galalietotājiem ir reģistrēti 63 uzņēmumi, katram savs apstiprinātais tarifs — viens vidējais skaitlis valstī stāv par tiem visiem.
Latvija: 199 tīkla apgabali, no 60,76 līdz 162,77 EUR/MWh bez PVN — 2,68 reizes starp lētāko un dārgāko. Nacionālais vidējais kartītē ir viens skaitlis par visiem.
Tarifs atšķiras arī viena uzņēmuma iekšienē: Valmieras ūdens SIA vienā savā apgabalā ņem 2,14 reizes vairāk nekā citā. Skaitlis, kas piesaistīts tikai uzņēmumam, šiem klientiem ir nepareizs.
5 rindas regulatora kartē nenorāda, vai skaitlī ir PVN. Tās tiek uztvertas kā bez PVN, tāpat kā visas pārējās, un atzīmētas, nevis klusi pieņemtas.
68 Latvijas tarifu lēmumi ir PDF faili regulatora paša lapā, kas neatbild ne no viena tīkla, ko mēģinājām. Šiem apgabaliem ir to apstiprinātais tarifs, bet tas, vai tas ir fiksēts vai piesaistīts gāzei, ir nepārbaudīts, nevis pieņemts.
Latvijas vēsture pa apgabaliem atgūta no interneta arhīva: 28 datētas regulatora kartes versijas, vecākā no 2020-01-01. Karti pārskata neregulāri; robi ir nosaukti, un starp tiem nekas netiek aizpildīts.
Igaunijas reģistra vēsture atgūta no interneta arhīva: 13 datētas regulatora paša cenrāža kopijas, vecākā no 2020-09-01 — tā pati tabula un tā pati mediāna, kas šodienas rādījumā. Starp pēdējo kopiju un mūsu pirmo paša rādījumu ir īsts robs; tajā nekas netiek aizpildīts, un katrs punkts nes sava datuma PVN likmi.
Igaunijai ir divas garākas gada rindas, un neviena no tām nav mājsaimniecības cena: statistikas iestādes vidējās siltuma izmaksas, ko maksā uzņēmumi (no 1999), un regulatora vidējie apstiprinātie griesti desmit lielākajos tīkla apgabalos (no 2005). Abas ir bez PVN, un abas rādītas kā tas, kas tās ir, blakus reģistra mediānai, nevis tai pievienotas.
Igaunijas skaitlis ir apstiprināti griesti, nevis cena. Likums ļauj siltumu pārdot zem apstiprinātā maksimuma, un uzņēmumi tā dara: viens pārdeva par 83,18 EUR/MWh pret 87,51 griestiem, cits par 62,41 pret 64,69. Narva pārdod pie saviem griestiem un to pasaka.
2026. g. augusts Utilitas iekasētā cena precīzi sakrita ar apstiprināto augšējo robežu visās tā tīkla zonās, izņemot Rapla. Utilitas ir 4,8 % reģistra zonu, ne Igaunija.
3 zonai(-ām) jau ir apstiprināta augšējā robeža, kas stāsies spēkā vēlāk. Tas nav šī mēneša skaitlis.
Uzņēmumi 2025. gadā vidēji maksāja 74,89 EUR/MWh; reģistra augšējo robežu mediāna 2026-10-15 bija 82,32. Abi bez PVN, bet -9,03 % starpība ir starp gadu un dienu, ne starp divām cenām.
Igaunijas apstiprinātie maksimumi nav visi vienā vecumā: 90 pieņemti pēdējā gada laikā, un 5 ir vecāki par pieciem gadiem. Zemākais no tiem ir no 2011. gada, tāpēc diapazona apakšgals nav pašreizējs skaitlis.
Igaunijas vidējais skaitlis apraksta lauku Igauniju, nevis to, kur cilvēki dzīvo. SW Energia OÜ vien apsaimnieko 30% tīkla apgabalu, un četri no pieciem lielākajiem ir zem vidējā. Regulatora failā nav apjomu, tāpēc svērto vidējo no tā atvasināt nevar.
Igaunija: 168 tīkla apgabali, no 54,43 līdz 137,69 EUR/MWh bez PVN — 2,53 reizes starp lētāko un dārgāko. Kartītē ir mediāna, nevis vidējais aritmētiskais.
Igaunija: 29 tīkla apgabaliem ir atsevišķi apstiprināta jauna cena, ko reģistrs vēl nav pārcēlis uz pašreizējo sleju. Failā ir norādīts, kad katra cena pieņemta, bet nav norādīts, no kura datuma kāda no tām sāk darboties. Bez šī datuma cenu nevar novietot laikā, tāpēc šie skaitļi virsrakstā netiek iekļauti.
Lietuvai nav brīvi pieejamas, mašīnlasāmas centralizētās siltumapgādes cenas. Regulatora lapa atbild ar atteikumu aiz robotu aizsardzības, ko mēs neapejam; atvērto datu portāla trīs siltuma datu kopas katra aptver vienu pašvaldību, ir uzrakstītas kā teksts pašā failā, un jaunākā ir no 2021. gada; bet statistikas rinda ir noapaļota līdz divām zīmēm aiz komata, dodot četras atšķirīgas vērtības četrpadsmit mēnešos. Tāpēc Lietuva ir rādīta kā “nav datu”, un tajā netiek iekopēts ne Latvijas, ne Igaunijas skaitlis.
Lietuva: nolasīts viens piegādātājs. AB Kauno energija publicē savu regulēto mēneša cenu no 2012. g. janvāris, ar PVN un bez; 2026. g. oktobris tā bija 87,6 EUR/MWh ar PVN. Tā ir Kauņa, ne Lietuva, un kartē kā valsts rādītājs tā netiek likta.
Lietuvai tomēr ir cenu vēsture, un tajā ir arī Viļņa un Klaipēda. Siltuma piegādātāju asociācija publicēja mēneša tabulu ar katra piegādātāja apstiprināto cenu; 140 mēnešos līdz 2023. g. oktobris vidējais piegādātājs ņēma 87,4 EUR/MWh ar PVN, pēdējā mēnesī 49 piegādātāji. Tas ir regulatora lēmumu apkopojums, nevis neatkarīgs mērījums, tajā Viļņa sver tikpat, cik mazākā pilsēta, un tas beidzas pirms 36 mēnešiem. Kartē Lietuvai skaitļa joprojām nav.
Viļņa un Klaipēda, divas lielākās pilsētas, nav sasniedzamas: viena uzņēmuma lapa atsaka savienojumu, otra lūdz to nerāpot. Vidējais no pārējiem būtu provinces Lietuva ar nacionālu nosaukumu, un tas rādītos par augstu, jo trūkstošās pilsētas ir starp lētākajām.
Kāds komerciāls Lietuvas tarifu apkopotājs gan publicē skaitli par visu valsti izmantojamā precizitātē, bet tas ir bez licences, nenosauc metodi un pats ņem datus no tā paša aizsargātā regulatora. Nepārbaudāms skaitlis nav labāks par tukšu paneli, tāpēc tas netiek izmantots.
Lietuvas samazinātā 9% PVN likme siltumam tika atcelta 2026. gada 1. janvārī. Decembra patēriņam, ko izrakstīja janvārī, vēl piemēroja 9%, janvāra rēķiniem — 21%. Tā pati izmaiņa attiecas uz malku un koksnes kurināmo.
Latvijas rinda sniedzas līdz 2005. gadam, vēl pirms eiro. Statistikas pārvalde agrākās vērtības ir pārrēķinājusi no latiem pēc fiksētā kursa.
Siltuma cenu indekss visām trim valstīm iet ik mēnesi no 1996. g. janvāris. Tas ir indekss, kur 2015 = 100, nevis cena, un Lietuvai tā ir vienīgā valsts mēroga siltuma rinda šeit.
Mēneša izmaiņa ir nosaukta kopā ar savu logu. Siltums ir sezonāls: vasaras tarifs un ziemas tarifs nav viens un tas pats, tāpēc salīdzināms ir sezonas pret sezonu skaitlis (oktobris–aprīlis).
Avots ee_ka_review_2025 šajā palaišanā neielādējās; saglabātās vērtības patur savus vecākos datumus.
Šie ir publicēti uz dažādiem pamatiem — vienā nodoklis ir iekšā, otrā nav —, tāpēc tie netiek salīdzināti.
Igaunija: Elektrība, Biržas cena tagad — €31,68 par megavatstundu.
Skaitļi par 2026-10-18
Tas ir aptuveni par 18% lētāk nekā pirms gada.
Tas ir aptuveni 3,93 centi par kilovatstundu, ar PVN.
Ko šis skaitlis mēra
Cena eiro, par megavatstundu.
Šis ir skaitlis par vienu elektrības cenu apgabalu, nevis par visu valsti.
Avots to publicē katru stundu.
Kas jāzina
Šī ir biržas cena, nevis tavs rēķins.
Nekas šeit nav aplēsts: katra likme nāk no publicēta cenrāža, un kopējie skaitļi — no cenu apsekojuma. Izrēķināts ir pats rēķins: likmes un mēneša maksas, saskaitītas pie izvēlēta mēneša patēriņa. Šī kopsumma ir aritmētika, nevis rēķins, ko kāds tiešām saņēmis.
Fiksētās mēneša maksas nozīmē, ka faktiskā cena par kilovatstundu krīt, patēriņam augot, tāpēc viens skaitlis uz šo jautājumu neatbild. Rēķins ir izrēķināts katrā solī no 50 līdz 1000 kilovatstundām mēnesī.
Eurostat rādītājā „nodokļi, nodevas un maksājumi“ PVN jau ir iekšā. Tas tiek publicēts tāds, kāds nāk, un blakus atvasināts tas pats skaitlis bez PVN; šis slānis tam PVN likmi virsū nekad neuzliek.
Igaunijas regulatora paša virsraksta cena šeit netiek publicēta. Tā mēneša maksu izklāj pa kilovatstundu summā, turklāt uz dārgākās mājsaimniecību tīkla paketes un netieši pieņemta ļoti maza mājsaimniecības patēriņa, un ar apsekojuma skaitli sakrīt tikai tad, ja šo maksu uzskata par maksu par kilovatstundu. Tā vietā tiek publicēts pēc patēriņa svērtais apsekojuma skaitlis.
Katrs punkts ir viena kalendārā mēneša vidējais no stundu biržas cenām, un tam blakus saglabāta tā mēneša lētākā un dārgākā stunda — 173 mēneši, no 2012. g. jūnijs līdz 2026. g. oktobris.
„Šodien“ šeit nozīmē 2026-10-18: no pusnakts līdz pusnaktij pēc Latvijas laika (EET/EEST), nevis UTC diennakti. Laiki tomēr rādīti UTC un apzīmēti ar Z.
Salīdzināts kā kalendāro mēnešu vidējie Latvijai: šis mēnesis līdz šim, līdz 2026-10-18, pret visu 2026. g. septembris un visu 2025. g. oktobris.
Trīs detalizācijas līmeņi: pa mēnešiem kopš 2012. g. jūnijs, pa dienām pēdējās 180 dienas un ar 15 minūšu soli šodienai un rītdienai. Nekas starp diviem punktiem netiek aizpildīts.
Šodienas augstākā un zemākā ir 15 minūšu tirgus cenas; dienas grafika augstākā un zemākā ir veselu stundu vidējie, tāpēc tie nav viens un tas pats skaitlis.
EE cenu zona nākamās dienas tirgū sākās 2010-04-01, bet paša avota vēsture sākas 2013-06-03. Līnija sākas tur, kur sākas avots, nevis tur, kur sākās tirgus.
Šodien (2026-10-18) biržas cena Latvijā vidēji ir 11,98 centi/kWh ar PVN: dienas lētākais 15 minūšu bloks ir 2,85 centi plkst. 03:00 UTC, dārgākais 27,43 centi plkst. 17:00 UTC.
Lētākais 2 stundu posms, kas šodien vēl priekšā, sākas plkst. 00:15 UTC, vidēji 3,31 centi/kWh ar PVN. Dienas šeit ir Latvijas dienas (EET/EEST); pulkstenis ir UTC.
Igaunija: Gāze, Dabasgāze pa trubu, ar visiem nodokļiem — 7,96 centi par kilovatstundu.
Skaitļi par 2026-S1
Tas ir aptuveni par 7,0% lētāk nekā pirms gada.
Bez nodokļiem: 5,86 centi par kilovatstundu.
Ko šis skaitlis mēra
Cena eiro, par kilovatstundu.
Šis ir skaitlis par visu valsti.
Avots to publicē divreiz gadā.
Kas jāzina
Oficiālais pusgada vidējais tipiskam mājsaimniecības pieslēgumam (Eurostat josla D2), ar visiem nodokļiem. Nav šodienas cena un nav tavs tarifs.
Dabasgāze pa trubu, Eurostat patēriņa josla D2 (no 20 līdz 199 GJ gadā, aptuveni 5600–55 000 kWh) — tipisks mājsaimniecības pieslēgums. Mazākajā joslā kWh izmaksā daudz vairāk, jo fiksētā pieslēguma maksa sadalās uz ļoti mazu gāzes daudzumu.
Virsraksta cenās ir visi nodokļi un maksājumi; skaitlis bez nodokļiem ir tajā pašā kartītē.
Pusgada avots: 2026-S1 skaitlis tiek publicēts aptuveni četrus mēnešus pēc pusgada beigām un pēc tam sešus mēnešus paliek jaunākais.
Gāzes patēriņš ir sezonāls, tāpēc virsraksta izmaiņa salīdzina 2026-S1 ar 2025-S1 — to pašu pusgadu gadu iepriekš — nevis ar iepriekšējo pusgadu.
Balonu gāzei Baltijas statistikā nav oficiālas cenas eiro, tāpēc nacionālā rinda šeit ir SPCI indekss CP04522 — izmaiņu temps, nevis tas, cik maksā balons. Cik maksā balons, publicē paši tirgotāji, un tās cenas ir uzskaitītas atsevišķi, katram tirgotājam sava.
Balonu cenas nāk no 4 nosauktu tirgotāju pašu publicētajiem cenrāžiem. Šis ir tas, ko šie tirgotāji ņem, uzskaitīts pa vienam — tas nav vidējais valstī, un vidējais no tiem netiek rēķināts.
Pirmā pirkuma cenā ir balons plus gāze; uzpildē — tikai gāze. Abi rādīti atsevišķi visur, kur tirgotājs publicē abus, jo viens skaitlis vien būtu nepareizs pusei pircēju.
Balonu izmēri rādīti tā, kā tos norāda katrs tirgotājs — litros vai kilogramos — un tirgotāja paša izmēra un svara atbilstība tiek nesta līdzi. Litri šeit netiek pārrēķināti kilogramos.
Lietuvai šeit nav balonu cenas. Katrs atrastais Lietuvas tirgotājs tika pārbaudīts, un nevienu nevar nolasīt: dažu robots.txt izslēdz šo aģentu, viena lapa ir aiz botu pārbaudes, pārējie nepublicē mājsaimniecības balonu cenrādi vispār. Tā ir prombūtne ar iemesliem, nevis robs.
Šie tirgotāji publicē tikai uzpildes cenu, tāpēc tas, cik maksā pats balons, viņiem nav rādīts: Intergaz SIA, LPG (SIA Latvijas propāna gāze), Olerex (AS Propaan).
Jauni tukši 50 litru baloni Latvijā vairs netiek pārdoti — šo izmēru izsniedz tikai apmaiņā pret tukšu, kas tev jau ir. Tas ir arī tas izmērs, ko uzskaita Latvijas statistikas rinda.
Kur viena tirgotāja cena atšķiras starp pilsētām (Daugavpils, Jūrmala, Rīga), tirgotājs pats nosauc iemeslu: starpība ir piegādes izmaksas.
Šajā reizē nebija nolasāmi, tāpēc rādītas pēdējās saglabātās cenas ar savu vecāko datumu: Intergaz SIA.
Gāze pa trubu un balonu gāze ir dažādas preces dažādās mērvienībās (skaitītāja kWh pret fiksētas masas balonu), un tās nekad netiek saskaitītas kopā.
Vairumtirdzniecības biržas cenas nav iekļautas: getbaltic.com tagad aizved uz EEX lapu, kur tirgus dati ir aiz komerciālas licences — un biržas cena jebkurā gadījumā nav mājsaimniecības rēķins.
Pusgada rinda: 38 punkti katrai valstij, no 2007-12-31 līdz 2026-06-30. Katrs punkts stāv uz tā pusgada PĒDĒJĀS dienas, ko tas apraksta, jo tieši to periodu skaitlis aptver.
Patēriņa josla ir daļa no skaitļa, tāpēc katra josla tiek publicēta pa valstīm: josla nekad netiek rādīta ar citas valsts cenu.
Otrs avots valstij EE: Statistics Estonia KE32 publicē to pašu D2 joslas skaitli. 38 pusgadi sakrīt, 37 no tiem līdz pēdējam publicētajam ciparam, 1 atšķiras. Tas nav neatkarīgs mērījums — tā pati iestāde šo skaitli apkopo un ziņo Eurostat — tāpēc sakritība rāda, ka skaitlis ir pareizi pārnests, ne to, ka tas ir pareizs.
Kur abas publikācijas valstij EE atšķiras (2016-S2), abi skaitļi rādīti tā, kā publicēti, un nekad nav vidējoti.
Virsraksta avotam valstij EE robu nav, tāpēc otrs avots paliek pārbaude, ne otra līnija.
Valstij EE PVN likme, ko netieši dod paša avota skaitļi, atšķiras no reģistrētās likumiskās likmes šajos periodos: 2016-S1, 2016-S2. Lietota likumiskā likme, un starpība ir publicēta, ne izlīdzināta.
Šis otrs avots sākas 2015-06-30, bet virsraksta sērija sākas 2007-12-31. Tā ir pēdējo pusgadu pārbaude, ne papildu vēsture.
Igaunija: Malka un granulas, Šķelda, biržas cena — €24,00 par megavatstundu.
Skaitļi par 2026-10-06
Tas ir aptuveni par 15% dārgāk nekā pirms gada.
Ko šis skaitlis mēra
Cena eiro, par megavatstundu.
Šis ir skaitlis par visu valsti.
Avots to publicē reizi nedēļā.
Kas jāzina
Šī ir vairumtirdzniecības biržas cena starp tirgotājiem, nevis cena veikalā. Mājsaimniecība par mājās piegādātu malku vai granulām maksā būtiski vairāk.
Izmaiņa pret pērno gadu ir neparasti liela. Koksnes kurināmā cenas tiešām svārstās tik plaši — paskaties uz blakus norādīto pērnā gada datumu.
Biržas cena ir tā, ko tirgotāji maksā par koksnes kurināmo vairumā. Tā nav cena par piegādātu malkas kravu vai granulu maisu, un nevienā Baltijas valstī šāda mazumtirdzniecības cena netiek publicēta.
Mēs nekad nepārrēķinām kubikmetrus MWh. Tas prasītu mitruma un blīvuma pieņēmumus, ko neviens no avotiem nedod, tāpēc katrs skaitlis patur savu mērvienību.
Birža glabā tikai ritošu 18 mēnešu logu; vecākas nedēļas avotā vairs nav. Mēs arhivējam katru nedēļu, ko ielādējam — līdz šim 1380 rindas — tāpēc šī vēsture pārdzīvo paša avota vēsturi.
Indekss ir nedēļas, un katrs skaitlis nes līdzi nedēļu, kurai tas pieder.
Lietuva 2026. gada 1. janvārī atcēla samazināto 9% PVN likmi, un tā attiecās ne tikai uz centralizēto siltumapgādi, bet arī uz malku un koksnes kurināmo. Koksnes kurināmajam Lietuvā tagad ir 21%.
Latvijas mājsaimniecības par koksnes kurināmo maksā 12% PVN, ne 21%. Šī lapa līdz 2026. gada septembrim apgalvoja pretējo.
Sludinājumu portāli un tirgotāju pašu cenrāži ir apzināti izlaisti: tās ir prasītās cenas pašatlasītā izlasē, bez apjoma svara, un tās izskatītos pēc mazumtirdzniecības cenām, nebūdamas reprezentatīvas.
4 tirgotāji, 13 cenas. Tas ir tas, ko ņem viņi, nevis ko ņem Baltija.
Kubikmetri mēdz būt cieti, krauti un berami, un beramais satur aptuveni par 40% mazāk koksnes. Katra vienība šeit ir tirgotāja paša, nekad nepārrēķināta.
Daži tirgotāji datumu nepublicē, tāpēc viņu cena ir datēta ar dienu, kad to nolasījām.
1 tirgotāju šodien nevarēja nolasīt.
12 lapas norāda mūsu rāpulim tās nelasīt. Mēs tās nelasām.
Cietā kurināmā indekss aptver arī ogles, kūdru un briketes, ne tikai koksni.
Latvijas malkas skaitlis ir viena pārdevēja līgumcena — Latvijas valsts meži (LVM) — par apaļkoka cietmetru. Tā nav mazumtirdzniecības cena un nav krautais kubikmetrs.
Latvijas valsts mežu uzņēmuma lapa tagad norāda mūsu rāpulim to nelasīt, tāpēc tā malkas rinda beidzas 2026. gada otrajā ceturksnī. Tas, ko jau savācām, paliek.
Lietuvas valsts mežu uzņēmums gan publicē mājsaimniecības malkas cenrādi katram no saviem 24 reģioniem, bet tikai PDF formātā, ko tā pašas lapa rāpuļiem slēdz. Skaitļi eksistē; mēs tos ņemt nedrīkstam.
2025. gadā pircēji Latvijā par beramo kubikmetru šķeldas vidēji maksāja 15 eiro — 20 gada skaitļi līdz 2006. gadam.
Šī tabula publicēta veselos eiro, tāpēc katrs skaitlis apzīmē apmēram viena eiro joslu.
Šīs tabulas mājsaimniecību kolonna ir tukša visos gados; skaitlis aptver visus galapatērētājus.
Biržas cena ir par megavatstundu, samaksātā cena — par beramo kubikmetru. Tas nav viens un tas pats mērs, un pārrēķins netiek piedāvāts.
Šie 2 Igaunijas skaitļi ir tas, ko maksāja uzņēmumi, ne mājsaimniecības.
Šķeldai avots nepasaka, kuru kubikmetru tas domā, lai gan malkai pasaka. Vienība atstāta nenosaukta, ne uzminēta.
Igaunija: Īres maksa pret pērn — +4,2% salīdzinājumā ar pērno gadu.
Skaitļi par 2026-09
Ko šis skaitlis mēra
Procentu izmaiņa pret to pašu periodu pērn — izmaiņas temps, nevis cenas līmenis.
Šis ir skaitlis par visu valsti.
Avots to publicē reizi mēnesī.
Kas jāzina
Šis ir izmaiņu indekss, nevis cena. Latvijai un Igaunijai nav oficiāla īres skaitļa eiro par kvadrātmetru.
CP041 ir faktiskā mājokļa īre. Tā mēra, cik ātri īre mainās, nevis cik tā ir. Latvijai un Igaunijai brīvi pieejamu oficiālu īres līmeņu nav.
Vecās Eurostat tabulas (prc_hicp_manr, prc_hicp_midx) tika iesaldētas 2025. gada decembrī. Tā vietā tiek izmantota dzīvā prc_hicp_minr rinda.
Mājokļu cenu indekss par 2026-Q2 mēra mājokļa PIRKŠANAS izmaksas. Tā ir atsevišķa ceturkšņa rinda — tā nav īre.
Lietuvas īres līmeņi: tikai Lietuva, eiro par kvadrātmetru GADĀ, tikai pilsētu līmenī, gada dati par 2025 — jau 10 mēnešus veci. Skaitlis par visu valsti netiek publicēts.
Pilna mēnešu vēsture no 1997-01-31 līdz 2026-09-30 (346 punkti). Pats īres indekss (2015 = 100) sniedzas līdz 1996. gadam.
1997. g. augusts–1998. g. jūnijs ikgadējās likmes apraksta administratīvi noteikto padomju laika īru beigas, nevis tirgu, tāpēc tās šajā līnijā nav iekļautas; indekss par tiem mēnešiem tiek publicēts pilnā apjomā.
2026. g. septembris nacionālais indekss rāda 1,1%, harmonizētais — 1,1%, starpība 0 procentpunkti. Abus apkopo tā pati pārvalde, tāpēc tas ir otrs indekss, ne otrs avots.
Nacionālais PCI un ES harmonizētais SPCI pēc uzbūves aptver dažādas mājsaimniecības un dažādus izdevumus, tāpēc starpība starp tiem ir gaidāma, ne kļūda.
309 mēnešos abas līnijas dod vienu un to pašu publicēto skaitli 296 reizes (95,8%), un katrs mēnesis, kas atšķiras, atšķiras tieši par 0,1 procentpunktiem — noapaļošanas soli. Tas rāda, ka skaitlis Eurostat nonāk nemainīts; tas nerāda, ka skaitlis ir pareizs.
Nacionālais indekss (309 mēneša rādījumi) publicēts blakus harmonizētajam, nekad ar to nav apvienots.
Pārvaldes pašas noteikumu lapu neizdevās nolasīt. Atvērto datu ieraksts „osp“ tam pašam izdevējam norāda CC0-1.0, un tikai tas šeit tiek apgalvots.
Sludinājumu portāli (SS.lv, City24, Aruodas, KV.ee) ir apzināti izlaisti: prasītās cenas pašatlasītā izlasē nav parakstīti īres līgumi.
26 avota vērtība(s) iekrita ārpus ticamā diapazona un tika izlaista(s), nevis rādīta(s).
Igaunija: Ūdens, atkritumi, apsaimniekošana, Ūdens un kanalizācija, par kubikmetru — €5,02 par kubikmetru.
Skaitļi par 2026-09-21
Ko šis skaitlis mēra
Cena eiro, par kubikmetru.
Vidējā vērtība starp reģistrā esošajiem komersantiem, katru skaitot vienu reizi. Tā nav svērta pēc tā, cik cilvēku katrs komersants apkalpo.
Avots šo cenu publicē bez PVN. PVN šeit ir pieskaitīts pēc attiecīgās valsts likumā noteiktās likmes, un rādīti abi skaitļi.
Šis ir skaitlis par visu valsti.
Avots to publicē reizi mēnesī.
Kas jāzina
Četri mājsaimniecības pakalpojumi vienā kartē, un tie netiek mērīti vienādi. Ūdens un kanalizācija visās trīs valstīs ir par kubikmetru, tātad mērvienība ir kopīga — bet pamats nav: Latvija publicē apsekojumā iegūtu valsts vidējo rādītāju, Igaunija apstiprināto tarifu mediānu, Lietuva regulēto bāzes cenu, kas ir apakšējā robeža, nevis rēķins. Atkritumu izvešanai nav kopīga pat mērvienība: Latvijā rēķina par atkritumu kubikmetru, Igaunijā par konteinera iztukšošanu, Lietuvā par mājokļa kvadrātmetru mēnesī. Mājas apsaimniekošanas maksai cenu nepublicē neviena valsts; Lietuva publicē pašvaldības noteiktus griestus, kas arī nav cena, un vienīgais pārrobežu mērs ir indekss.
Katra valsts atkritumu izvešanu rēķina par citu fizisku lielumu, tāpēc šie trīs skaitļi nav viena skaitļa versijas un netiek apvienoti nekad.
Latvijas vidējās cenas vāc Rīgā un vēl deviņās pilsētās un pārrēķina uz valsts rādītāju. Tās ir vidējais lielums, nevis visu 42 pašvaldību uzskaitījums.
Latvijas rinda sākas 2005. gada janvārī un šķērso 2014. gada valūtas maiņu. Statistikas iestāde agrākos gadus pārpublicēja eiro pēc fiksētā kursa; rinda ir viņu, nevis šeit veikts pārrēķins.
Igaunijas apstiprinātās cenas 61 komersantiem svārstās no 2,09 līdz 10,70 eiro par kubikmetru bez PVN. Valsts vidējais rādītājs nebūtu nevienas mājsaimniecības rēķins.
Igaunijas kanalizācijas cenas bieži dala piesārņojuma grupās no I līdz V. Mājsaimniecība ir I grupa, un tā ir rādītā grupa.
Asociācijas 42 biedri 2025-12-31 uzrādīja mediānu 3,805 EUR/m³; reģistra 61 regulētajiem uzņēmumiem 2026-09-21 mediāna bija 4,050, starpība -6,05 %. Divi saraksti, divi datumi — ne viena cena, mērīta divreiz.
Katras rindas cena ar PVN pārbaudīta pret cenu bez PVN pie 24 %; 0 rindas neizturēja un ir izlaistas.
30 agrāki izdevumi līdz 2007-07-01 ir uzskaitīti, bet vēl nav ielasīti sērijā.
Igaunijas reģistrs ir momentuzņēmums ar datumu, uz kuru tas ir spēkā, un savas vēstures tam nav. Agrākie Igaunijas punkti nolasīti no 15 agrākiem tā paša reģistra izdevumiem, ko glabā interneta arhīvs, pirmais datēts ar 2019-12-20, katrs uz datumu, ko tas pats norāda; kur kopija nav saglabāta, punkta nav, un neviens netiek aizpildīts.
Igaunijas skaitļi nes PVN pēc likmes, kas spēkā katrā datumā: 20% līdz 2023. gada beigām, 22% no 2024. gada janvāra un 24% no 2025. gada jūlija. Daļa no pieauguma šajos datumos ir nodoklis, ne tarifs; blakus publicēts skaitlis bez PVN.
Lietuvas skaitļi ir regulētās bāzes cenas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju kategorijai. Rēķinam pieskaita katru gadu noteiktās korekcijas komponentes un atsevišķu fiksēto mēneša maksu.
Lietuvas bāzes cenas daudzdzīvokļu mājas klientam 51 komersantiem svārstās no 1,05 līdz 5,25 eiro par kubikmetru bez PVN.
Reģistrā ir arī Lietuvas cenu lēmumi no 2007-12-30 līdz 2014-12-04, 142 lēmumi, un tie šai rindai nav pievienoti. Tie ir no laika pirms 2015. gada noteikumiem: vismaz 129 no tiem ir litos, vismaz 88 vispār nav rakstīti kā bāzes cenas, un 130 nav beigu datuma. Tos pievienot nozīmētu citu mērījumu ar to pašu nosaukumu.
Uzņēmuma mājaslapā ir arī tarifs, kas stājas spēkā tikai 2027. gadā. Rādītais skaitlis ir tas, kas ir spēkā šodien.
Ne Igaunija, ne Lietuva nepublicē valsts atkritumu cenas līmeni, tāpēc šīm divām valstīm šeit atkritumu cenas nav — tikai indekss.
Statistikas iestāde šo maksu vāc, lai veidotu indeksu. Tā publicē indeksu un nepublicē vidējo cenas līmeni, un mēs arī to nepublicējam — tāda vienkārši nav.
Šiem griestiem līdzi nāk divi ierobežojumi: tie noteikti bez PVN, kamēr apsaimniekotāji rēķinu izraksta ar PVN, un tie attiecas tikai uz ēkām, kurām ir pašvaldības ieceltais apsaimniekotājs. Ēkas, ko pārvalda īpašnieku biedrība, tiem nav pakļautas.
Maksu par kubikmetru un maksu par mēnesi nevar saskaitīt vienā skaitlī, nepasakot, cik daudz ūdens mājsaimniecība patērē, un šeit tāds pieņēmums netiek izdarīts. Tā vietā abas rādītas blakus.
Vēsture pa valstīm: EE 17, 2019-12-20 – 2026-09-21 · LT 118, 2016-12-31 – 2026-09-30 · LV 260, 2005-01-31 – 2026-08-31.
Punkti valstīm LT, LV stāv tā mēneša pēdējā dienā, uz kuru tie attiecas.
Punkti valstīm EE nes datumu, ko nosauc pats avots, un tai nav obligāti jābūt mēneša pēdējai dienai.
Šie ir publicēti uz dažādiem pamatiem — vienā nodoklis ir iekšā, otrā nav —, tāpēc tie netiek salīdzināti.
Igaunija: Degvielas uzpilde, Dīzeļdegviela — €2,01 par litru.
Skaitļi par 2026-10-12
Bez nodokļiem: €1,20 par litru.
Ko šis skaitlis mēra
Cena eiro, par litru.
Šis ir skaitlis par visu valsti.
Avots to publicē reizi nedēļā.
Kas jāzina
Nedēļas vidējā cena valstī — nevis cena tavā degvielas uzpildes stacijā šodien.
2026. g. septembris statistikas pārvalde izmērīja 2,08 EUR/l, un ES biļetena vidējais bija 2,11 EUR/l — starpība -1,62%. Abos ir PVN.
260 mēnešos abi parasti atšķiras par -0,31%. Tā ir laika starpība, ne kļūda kādā no tiem.
Pārvaldes pašas sērija (261 mēneša rādījumi) publicēta blakus nedēļas sērijai, nekad ar to nav apvienota.
Pārvaldes pašas noteikumu lapu neizdevās nolasīt. Atvērto datu ieraksts „osp“ tam pašam izdevējam norāda CC0-1.0, un tikai tas šeit tiek apgalvots.
Igaunijai šim skaitlim otra avota nav. Visas 30 tabulas statistikas iestādes cenu sadaļā ir indeksi vai izmaiņas; neviena nav vidējā cena eiro. Tā ir publicētā aina, ne robs šajā lapā.
Vārds „degviela“ tiešām parādās 2 Igaunijas kategoriju nosaukumos, bet lauksaimniecības ražošanas līdzekļu cenu indeksā. Tas mēra, ko par enerģiju maksā saimniecība, ne ko pie sūkņa maksā autovadītājs, un blakus biļetenam tas netiek likts.
Igaunijas statistikas iestāde katras datubāzes lapas kājenē norāda: „Statistics Estonia’s open data can be shared under Creative Commons (CC) licence BY-SA 4.0“. Tieši šī kājene, nevis paziņojums pie pašas tabulas, ir tas, kas tika nolasīts.
Lietuvai ir viens avots, ne divi. Lietuvos energetikos agentūra (ENA) gan sniedz šeit redzamās cenas, gan apkopo nedēļas skaitli, ko nosūta Eiropas Komisijai, tāpēc tā šo skaitli nevar pārbaudīt — no tās tas arī nāk.
Pārbaudīti 6 Lietuvas ceļi, un neviens neder. Atvērto datu portālā degvielas datu kopas nav, privātās vietnes pārpublicē to pašu aģentūru un glabā mēnešus, ne gadus, bet vienīgā tiešām atsevišķā rinda ir aiz robots faila, kas liedz visu. Tas nav trūkstoši dati — tie ir dati, ko šī vietne nepaņem.
Viens un tas pats jautājums uzdots visām trim valstīm, un atbildes ir trīs. Latvijai otrs avots ir, un tas ir neatkarīgs: cita iestāde ar savu apsekojumu. Lietuvas vienīgais kandidāts ir tā iestāde, kas ziņo Komisijai, tātad tas pats sastādītājs. Igaunijas statistikas iestāde nav ziņotāja un būtu neatkarīga — bet tā nepublicē nevienu cenu eiro, ko salīdzināt.
Pilna nedēļu vēsture no 2005-01-03 līdz 2026-10-12 (1088 punkti). Nedēļas, ko biļetens nepublicēja, paliek kā robi un nekad netiek aizpildītas.
Cenas no laika pirms valsts pārgāja uz eiro ir paša biļetena pārrēķins eiro pēc attiecīgās nedēļas valūtas kursa.