What this measures

Heat is priced by each provider separately, and the approved tariffs differ several times over. A national average is not the price on your bill.

This is a price, measured in EUR/MWh.

One figure stands for the whole country.

The figure on the front page is: District heating, national average.

The figure on the front page is: District heating, middle approved maximum.

• National average retail price of heat energy, VAT included.
• The median of the maximum prices approved for each heating network area, with VAT added.
• Every change says which periods it compares.
• Heat is seasonal: comparing one month with the one before mostly shows the season changing, not the tariff.
• Monthly since January 2005, the full series the statistics office publishes. The euro changeover on 1 January 2014 is marked as a join; the earlier values were restated from lats at the fixed rate.
• Irregular. Dated copies of the regulator's own price list recovered from the Internet Archive, 2020 to 2023, then our own weekly readings from August 2026. The gap between them is listed and nothing in it is filled in. Each point carries the VAT rate of its own date.

What it does not measure

• A national average is not your price. It is what the whole country paid on average; your supplier, your town and your day will differ.
• This figure covers a whole period that has already ended. It is not the price today.

Where the numbers come from

How often it arrives, and what we do when it is late

The source publishes once a month.

A fresh figure is normally about 40 day(s) old when it reaches us, because statistics describe a period that has already ended.

The figure now on the site describes 2026-09-30 and is 18 day(s) old.

Past twice that age the module is marked as old automatically. It cannot mark itself as fresh — we compute the age from the date the data describes.

If a fetch fails, the last good figure stays up with its original date, the module is marked as not updated, and it visibly ages until the source publishes again. An old number never gets today's date.

We last ran this module at 2026-10-17 05:25 UTC.

Taxes

VAT is already in the figure.

Units and conversions

Unit: EUR/MWh.

Latvia — History: 261 readings, from 2005-01-31 to 2026-09-30.

Estonia — History: 19 readings, from 2020-09-01 to 2026-10-15.

7 gap(s) in the history. Each one is listed in the data and none is filled in.

Country by country

What this figure cannot tell you

• These two numbers are not the same kind of thing. Latvia's is the national average retail price of heat that households actually paid. Estonia's is the middle of the maximum prices the regulator approved for each heating network area — a ceiling, not a bill: the law allows heat to be sold below the cap, and some utilities do. It is also unweighted, one figure per area however small. Both are euro per megawatt-hour with VAT, so they sit on one row, but a difference between them is not by itself a difference in what people paid.
• This list of gaps covers all countries together. A gap here does not mean this particular country is missing that month — the per-country detail says which is.

What the module itself flags

• A national average heat tariff is not what any household pays: heat is sold per supplier and per network area, and the approved prices differ several-fold.
• Headline figures are VAT-inclusive on every card. Latvia's source series already includes the reduced 12% household heat rate (PVN likums, section 42); Estonia's source is before VAT and 24% is added once. Both bases are shown side by side.
• Latvia: 63 companies are registered to sell heat to end users, each with its own approved tariff — one national average stands for all of them.
• Latvia: 199 network areas, from 60.76 to 163 EUR/MWh excluding VAT — 2.68 times between the cheapest and the dearest. The national average on the card is one number for all of them.
• The tariff differs inside a single company too: Valmieras ūdens SIA charges 2.14 times more in one of its areas than in another. A figure keyed on the company alone is wrong for those customers.
• 5 rows in the regulator's map do not state whether the figure includes VAT. They are treated as excluding it, like every other row, and flagged rather than assumed silently.
• 68 Latvian tariff decisions are PDFs on the regulator's own site, which does not answer from either network we tried. Those areas carry their approved tariff, but whether it is fixed or gas-indexed is unchecked rather than assumed.
• Latvia's per-area history was recovered from the Internet Archive: 28 dated versions of the regulator's map, the oldest from 2020-01-01. The map is revised irregularly; the gaps are named and nothing between them is filled in.
• Estonia's register history was recovered from the Internet Archive: 13 dated copies of the regulator's own price list, the oldest from 2020-09-01 — the same table and the same median as today's reading. Between the last copy and our first own reading there is a real gap; nothing in it is filled in, and each point carries the VAT rate of its own date.
• Estonia has two longer annual series, and neither is a household price: the statistics office's average cost of heat paid by enterprises (from 1999) and the regulator's mean approved cap for the ten largest network areas (from 2005). Both exclude VAT and both are shown as what they are, beside the register median, not joined to it.
• Estonia's figure is an approved ceiling, not a price. The law allows heat to be sold below the approved maximum, and utilities do: one sold at 83.18 EUR/MWh against an 87.51 cap, another at 62.41 against 64.69. Narva sells at its cap and says so.
• In 2026-08 the price Utilitas charged equalled the approved ceiling exactly in every one of its network areas except Rapla. Utilitas is 4.8% of the register's areas, not Estonia.
• 3 area(s) already carry an approved ceiling that starts later. It is not this month's figure.
• Enterprises paid 74.89 EUR/MWh on average in 2025; the register's median ceiling on 2026-10-15 was 82.32. Both exclude VAT, but the -9.03% gap is between a year and a day, not between two prices.
• Estonia's approved maximums are not all of the same age: 90 were decided within the last year and 5 are more than five years old. The lowest of them dates from 2011, so the bottom of the range is not a current figure.
• Estonia's middle figure describes rural Estonia rather than where people live. SW Energia OÜ alone runs 30% of the network areas, and four of the five largest sit below the middle. The regulator's file carries no volumes, so a weighted average cannot be derived from it.
• Estonia: 168 network areas, from 54.43 to 138 EUR/MWh before VAT — 2.53 times between the cheapest and the dearest. The card shows the median, not the mean.
• Estonia: 29 network areas have a separately approved new price that the register has not yet moved into the current column. The file gives the date each price was decided, but not the date any of them starts to apply. Without that date a price cannot be placed in time, so these figures stay out of the headline.
• Lithuania has no free machine-readable district-heating price. The regulator's site answers with a refusal behind bot protection that we do not work around; the open-data portal's three heating datasets each cover one municipality, are written as prose inside the file, and the newest is from 2021; and the statistics series is rounded to two decimals, giving four distinct values across fourteen months. Lithuania is therefore shown as no data, and no Latvian or Estonian number is copied into it.
• Lithuania: one supplier is read. AB Kauno energija publishes its own regulated monthly price back to 2012-01, with and without VAT; in 2026-10 it charged 87.6 EUR/MWh including VAT. That is Kaunas, not Lithuania, and it is not put on the card as a national figure.
• Lithuania has a price history after all, and Vilnius and Klaipeda are in it. The heat suppliers’ association published a monthly table of every supplier’s approved price; across 140 months to 2023-10 the middle supplier charged 87.4 EUR/MWh including VAT, 49 suppliers in the last month. It is a compilation of the regulator’s decisions, not an independent measurement, it counts Vilnius the same as the smallest town, and it stops 36 months ago. Lithuania still has no figure on the card.
• Vilnius and Klaipeda, the two largest cities, cannot be reached: one utility's site refuses connections, the other asks not to be crawled. An average of the rest would be provincial Lithuania under a national name, and it would read high because the missing cities are among the cheapest.
• A commercial Lithuanian tariff aggregator does publish a national figure at usable precision, but it is unlicensed, states no method, and takes its own data from the same protected regulator. An unverifiable number is not better than an empty panel, so it is left out.
• Lithuania's reduced 9% VAT on heating was abolished on 1 January 2026. December use billed in January was still charged at 9%, January bills at 21%. The same change applies to firewood and wood fuel.
• Latvia's series runs back to 2005, before the euro. The statistics office restated the earlier values from lats at the fixed rate.
• The heat price index for all three countries runs monthly from 1996-01. It is an index with 2015 = 100, not a price, and for Lithuania it is the only national heat series here.
• Month-on-month change is named with its window. Heat is seasonal: a summer tariff and a winter tariff are not the same thing, so the season-to-season figure (October to April) is the comparable one.
• Source ee_ka_review_2025 did not load on this run; stored values keep their own older dates.
• Source ee_utilitas did not load on this run; stored values keep their own older dates.
• This is an approved maximum, not a price. Estonian law lets heat be sold below the approved cap, and some utilities do.

The data itself

The same figures, machine-readable:

Everything the front page draws from, in one file:

Where this module stands right now

ok

Up to date.

2026-09-30 · 18 d · 2026-10-17 05:25 UTC

Ko tas mēra

Siltuma cenu nosaka katram piegādātājam atsevišķi, un apstiprinātie tarifi atšķiras vairākas reizes. Vidējais valstī nav tas skaitlis, kas ir tavā rēķinā.

Šī ir cena, mērīta EUR/MWh.

Viens skaitlis stāv par visu valsti.

Skaitlis sākumlapā ir: Centralizētais siltums, vidēji valstī.

Skaitlis sākumlapā ir: Centralizētais siltums, vidējais apstiprinātais maksimums.

• Siltumenerģijas vidējā mazumtirdzniecības cena valstī, ar PVN.
• Katram siltumtīkla apgabalam apstiprināto maksimālo cenu mediāna, ar PVN.
• Katra izmaiņa nosauc, kurus periodus tā salīdzina.
• Siltums ir sezonāls: salīdzinot vienu mēnesi ar iepriekšējo, galvenokārt redzama sezonas maiņa, nevis tarifa maiņa.
• Ik mēnesi kopš 2005. gada janvāra — visa rinda, ko statistikas iestāde publicē. Pāreja uz eiro 2014. gada 1. janvārī atzīmēta kā šuve; agrākās vērtības no latiem pārrēķinātas pēc fiksētā kursa.
• Neregulāri. Datētas regulatora paša cenrāža kopijas, atgūtas no interneta arhīva, no 2020. līdz 2023. gadam, tad mūsu pašu iknedēļas rādījumi no 2026. gada augusta. Robs starp tiem ir uzskaitīts, un tajā nekas netiek aizpildīts. Katrs punkts nes sava datuma PVN likmi.

Ko tas nemēra

• Vidējais valstī nav tava cena. Tas ir tas, ko vidēji samaksāja visa valsts; tavs piegādātājs, tava pilsēta un tava diena būs citādi.
• Šis skaitlis aptver veselu periodu, kas jau ir beidzies. Tā nav šodienas cena.

No kurienes skaitļi nāk

Cik bieži tas pienāk un ko mēs darām, kad tas kavējas

Avots publicē reizi mēnesī.

Svaigs skaitlis, kad tas mūs sasniedz, parasti ir aptuveni 40 dienu vecs, jo statistika apraksta periodu, kas jau ir beidzies.

Skaitlis, kas tagad ir vietnē, apraksta 2026-09-30 un ir 18 dienu vecs.

Pēc divkārša šī vecuma modulis automātiski tiek atzīmēts kā vecs. Tas nevar pats sevi atzīmēt kā svaigu — vecumu mēs rēķinām no datuma, ko dati apraksta.

Ja ielāde neizdodas, pēdējais labais skaitlis paliek ar savu sākotnējo datumu, modulis tiek atzīmēts kā neatjaunots, un tas redzami noveco, līdz avots atkal publicē. Vecs skaitlis nekad nedabū šodienas datumu.

Pēdējo reizi palaidām šo moduli 2026-10-17 05:25 UTC.

Nodokļi

PVN skaitlī jau ir.

Mērvienības un pārrēķini

Mērvienība: EUR/MWh.

Latvija — Vēsture: 261 rādījumi, no 2005-01-31 līdz 2026-09-30.

Igaunija — Vēsture: 19 rādījumi, no 2020-09-01 līdz 2026-10-15.

7 robs(-i) vēsturē. Katrs no tiem ir uzskaitīts datos, un neviens nav aizpildīts.

Pa valstīm

Ko šis skaitlis nevar pateikt

• Šie divi skaitļi nav viena un tā pati lieta. Latvijas skaitlis ir siltuma vidējā mazumtirdzniecības cena valstī, ko mājsaimniecības tiešām samaksāja. Igaunijas skaitlis ir to maksimālo cenu vidus, ko regulators apstiprinājis katram siltumtīkla apgabalam — griesti, nevis rēķins: likums ļauj siltumu pārdot zem griestiem, un daži uzņēmumi tā arī dara. Tas turklāt nav svērts — viens skaitlis katram apgabalam, lai cik mazs tas būtu. Abi ir eiro par megavatstundu ar PVN, tāpēc tie stāv vienā rindā, bet starpība starp tiem pati par sevi nav starpība tajā, ko cilvēki maksāja.
• Šis robu saraksts aptver visas valstis kopā. Robs šeit nenozīmē, ka tieši šai valstij trūkst tā mēneša — to pasaka sadalījums pa valstīm.

Ko pats modulis atzīmē

• Vidējais siltuma tarifs valstī nav tas, ko maksā kāda mājsaimniecība: siltumu pārdod katrs piegādātājs savā tīkla apgabalā, un apstiprinātās cenas atšķiras vairākkārt.
• Virsraksta skaitļi visās kartītēs ir ar PVN. Latvijas avota rindā samazinātā 12% mājsaimniecību siltuma likme jau ir iekšā (PVN likuma 42. pants); Igaunijas avots ir bez PVN, un 24% tiek pieskaitīti vienu reizi. Abas bāzes ir rādītas blakus.
• Latvija: siltuma pārdošanai galalietotājiem ir reģistrēti 63 uzņēmumi, katram savs apstiprinātais tarifs — viens vidējais skaitlis valstī stāv par tiem visiem.
• Latvija: 199 tīkla apgabali, no 60.76 līdz 163 EUR/MWh bez PVN — 2.68 reizes starp lētāko un dārgāko. Nacionālais vidējais kartītē ir viens skaitlis par visiem.
• Tarifs atšķiras arī viena uzņēmuma iekšienē: Valmieras ūdens SIA vienā savā apgabalā ņem 2.14 reizes vairāk nekā citā. Skaitlis, kas piesaistīts tikai uzņēmumam, šiem klientiem ir nepareizs.
• 5 rindas regulatora kartē nenorāda, vai skaitlī ir PVN. Tās tiek uztvertas kā bez PVN, tāpat kā visas pārējās, un atzīmētas, nevis klusi pieņemtas.
• 68 Latvijas tarifu lēmumi ir PDF faili regulatora paša lapā, kas neatbild ne no viena tīkla, ko mēģinājām. Šiem apgabaliem ir to apstiprinātais tarifs, bet tas, vai tas ir fiksēts vai piesaistīts gāzei, ir nepārbaudīts, nevis pieņemts.
• Latvijas vēsture pa apgabaliem atgūta no interneta arhīva: 28 datētas regulatora kartes versijas, vecākā no 2020-01-01. Karti pārskata neregulāri; robi ir nosaukti, un starp tiem nekas netiek aizpildīts.
• Igaunijas reģistra vēsture atgūta no interneta arhīva: 13 datētas regulatora paša cenrāža kopijas, vecākā no 2020-09-01 — tā pati tabula un tā pati mediāna, kas šodienas rādījumā. Starp pēdējo kopiju un mūsu pirmo paša rādījumu ir īsts robs; tajā nekas netiek aizpildīts, un katrs punkts nes sava datuma PVN likmi.
• Igaunijai ir divas garākas gada rindas, un neviena no tām nav mājsaimniecības cena: statistikas iestādes vidējās siltuma izmaksas, ko maksā uzņēmumi (no 1999), un regulatora vidējie apstiprinātie griesti desmit lielākajos tīkla apgabalos (no 2005). Abas ir bez PVN, un abas rādītas kā tas, kas tās ir, blakus reģistra mediānai, nevis tai pievienotas.
• Igaunijas skaitlis ir apstiprināti griesti, nevis cena. Likums ļauj siltumu pārdot zem apstiprinātā maksimuma, un uzņēmumi tā dara: viens pārdeva par 83,18 EUR/MWh pret 87,51 griestiem, cits par 62,41 pret 64,69. Narva pārdod pie saviem griestiem un to pasaka.
• 2026-08 Utilitas iekasētā cena precīzi sakrita ar apstiprināto augšējo robežu visās tā tīkla zonās, izņemot Rapla. Utilitas ir 4.8 % reģistra zonu, ne Igaunija.
• 3 zonai(-ām) jau ir apstiprināta augšējā robeža, kas stāsies spēkā vēlāk. Tas nav šī mēneša skaitlis.
• Uzņēmumi 2025. gadā vidēji maksāja 74.89 EUR/MWh; reģistra augšējo robežu mediāna 2026-10-15 bija 82.32. Abi bez PVN, bet -9.03 % starpība ir starp gadu un dienu, ne starp divām cenām.
• Igaunijas apstiprinātie maksimumi nav visi vienā vecumā: 90 pieņemti pēdējā gada laikā, un 5 ir vecāki par pieciem gadiem. Zemākais no tiem ir no 2011. gada, tāpēc diapazona apakšgals nav pašreizējs skaitlis.
• Igaunijas vidējais skaitlis apraksta lauku Igauniju, nevis to, kur cilvēki dzīvo. SW Energia OÜ vien apsaimnieko 30% tīkla apgabalu, un četri no pieciem lielākajiem ir zem vidējā. Regulatora failā nav apjomu, tāpēc svērto vidējo no tā atvasināt nevar.
• Igaunija: 168 tīkla apgabali, no 54.43 līdz 138 EUR/MWh bez PVN — 2.53 reizes starp lētāko un dārgāko. Kartītē ir mediāna, nevis vidējais aritmētiskais.
• Igaunija: 29 tīkla apgabaliem ir atsevišķi apstiprināta jauna cena, ko reģistrs vēl nav pārcēlis uz pašreizējo sleju. Failā ir norādīts, kad katra cena pieņemta, bet nav norādīts, no kura datuma kāda no tām sāk darboties. Bez šī datuma cenu nevar novietot laikā, tāpēc šie skaitļi virsrakstā netiek iekļauti.
• Lietuvai nav brīvi pieejamas, mašīnlasāmas centralizētās siltumapgādes cenas. Regulatora lapa atbild ar atteikumu aiz robotu aizsardzības, ko mēs neapejam; atvērto datu portāla trīs siltuma datu kopas katra aptver vienu pašvaldību, ir uzrakstītas kā teksts pašā failā, un jaunākā ir no 2021. gada; bet statistikas rinda ir noapaļota līdz divām zīmēm aiz komata, dodot četras atšķirīgas vērtības četrpadsmit mēnešos. Tāpēc Lietuva ir rādīta kā “nav datu”, un tajā netiek iekopēts ne Latvijas, ne Igaunijas skaitlis.
• Lietuva: nolasīts viens piegādātājs. AB Kauno energija publicē savu regulēto mēneša cenu no 2012-01, ar PVN un bez; 2026-10 tā bija 87.6 EUR/MWh ar PVN. Tā ir Kauņa, ne Lietuva, un kartē kā valsts rādītājs tā netiek likta.
• Lietuvai tomēr ir cenu vēsture, un tajā ir arī Viļņa un Klaipēda. Siltuma piegādātāju asociācija publicēja mēneša tabulu ar katra piegādātāja apstiprināto cenu; 140 mēnešos līdz 2023-10 vidējais piegādātājs ņēma 87.4 EUR/MWh ar PVN, pēdējā mēnesī 49 piegādātāji. Tas ir regulatora lēmumu apkopojums, nevis neatkarīgs mērījums, tajā Viļņa sver tikpat, cik mazākā pilsēta, un tas beidzas pirms 36 mēnešiem. Kartē Lietuvai skaitļa joprojām nav.
• Viļņa un Klaipēda, divas lielākās pilsētas, nav sasniedzamas: viena uzņēmuma lapa atsaka savienojumu, otra lūdz to nerāpot. Vidējais no pārējiem būtu provinces Lietuva ar nacionālu nosaukumu, un tas rādītos par augstu, jo trūkstošās pilsētas ir starp lētākajām.
• Kāds komerciāls Lietuvas tarifu apkopotājs gan publicē skaitli par visu valsti izmantojamā precizitātē, bet tas ir bez licences, nenosauc metodi un pats ņem datus no tā paša aizsargātā regulatora. Nepārbaudāms skaitlis nav labāks par tukšu paneli, tāpēc tas netiek izmantots.
• Lietuvas samazinātā 9% PVN likme siltumam tika atcelta 2026. gada 1. janvārī. Decembra patēriņam, ko izrakstīja janvārī, vēl piemēroja 9%, janvāra rēķiniem — 21%. Tā pati izmaiņa attiecas uz malku un koksnes kurināmo.
• Latvijas rinda sniedzas līdz 2005. gadam, vēl pirms eiro. Statistikas pārvalde agrākās vērtības ir pārrēķinājusi no latiem pēc fiksētā kursa.
• Siltuma cenu indekss visām trim valstīm iet ik mēnesi no 1996-01. Tas ir indekss, kur 2015 = 100, nevis cena, un Lietuvai tā ir vienīgā valsts mēroga siltuma rinda šeit.
• Mēneša izmaiņa ir nosaukta kopā ar savu logu. Siltums ir sezonāls: vasaras tarifs un ziemas tarifs nav viens un tas pats, tāpēc salīdzināms ir sezonas pret sezonu skaitlis (oktobris–aprīlis).
• Avots ee_ka_review_2025 šajā palaišanā neielādējās; saglabātās vērtības patur savus vecākos datumus.
• Avots ee_utilitas šajā palaišanā neielādējās; saglabātās vērtības patur savus vecākos datumus.
• Šis ir apstiprināts maksimums, nevis cena. Igaunijas likums ļauj siltumu pārdot zem apstiprinātajiem griestiem, un daži uzņēmumi tā dara.

Paši dati

Tie paši skaitļi, mašīnlasāmi:

Viss, no kā sākumlapa zīmē, vienā failā:

Kur šis modulis šobrīd stāv

ok

Aktuāls.

2026-09-30 · 18 d · 2026-10-17 05:25 UTC

Kas matuojama

Šilumos kaina nustatoma kiekvienam tiekėjui atskirai, o patvirtinti tarifai skiriasi kelis kartus. Šalies vidurkis nėra ta kaina, kuri yra jūsų sąskaitoje.

Tai kaina, matuojama EUR/MWh.

Vienas skaičius galioja visai šaliai.

Skaičius pradiniame puslapyje yra: Centralizuota šiluma, vidurkis šalyje.

Skaičius pradiniame puslapyje yra: Centralizuota šiluma, vidutinis patvirtintas maksimumas.

• Vidutinė šilumos energijos mažmeninė kaina šalyje, su PVM.
• Kiekvienai šilumos tinklo teritorijai patvirtintų didžiausių kainų mediana, pridėjus PVM.
• Prie kiekvieno pokyčio nurodoma, kokius laikotarpius jis lygina.
• Šiluma sezoniška: lyginant vieną mėnesį su ankstesniu, dažniausiai matyti sezono, o ne tarifo kaita.
• Kas mėnesį nuo 2005 m. sausio — visa statistikos tarnybos skelbiama duomenų eilutė. Euro įvedimas 2014 m. sausio 1 d. pažymėtas kaip sandūra; ankstesnės reikšmės perskaičiuotos iš latų pagal fiksuotą kursą.
• Nereguliari. Datuotos paties reguliuotojo kainų sąrašo kopijos, atkurtos iš interneto archyvo, 2020–2023 m., paskui mūsų pačių savaitiniai nuskaitymai nuo 2026 m. rugpjūčio. Spraga tarp jų išvardyta, ir joje niekas neužpildoma. Kiekvienas taškas turi savo datos PVM tarifą.

Ko tai nematuoja

• Šalies vidurkis nėra jūsų kaina. Tai vidurkis, kurį sumokėjo visa šalis; jūsų tiekėjas, jūsų miestas ir jūsų diena bus kitokie.
• Šis skaičius apima visą jau pasibaigusį laikotarpį. Tai nėra šiandienos kaina.

Iš kur gaunami skaičiai

Kaip dažnai jis pasirodo ir ką darome, kai vėluoja

Šaltinis skelbia kartą per mėnesį.

Šviežias skaičius, kai jis mus pasiekia, paprastai būna maždaug 40 d. senumo, nes statistika apibūdina jau pasibaigusį laikotarpį.

Dabar svetainėje esantis skaičius apibūdina 2026-09-30 ir yra 18 d. senumo.

Peržengus dvigubą šį senumą, modulis automatiškai pažymimas kaip senas. Jis negali pats savęs pažymėti kaip šviežio — senumą skaičiuojame nuo datos, kurią duomenys apibūdina.

Jei atsisiuntimas nepavyksta, paskutinis geras skaičius lieka su savo pradine data, modulis pažymimas kaip neatnaujintas, ir matyti, kaip jis sensta, kol šaltinis vėl paskelbs. Senas skaičius niekada negauna šiandienos datos.

Paskutinį kartą šį modulį paleidome 2026-10-17 05:25 UTC.

Mokesčiai

PVM į skaičių jau įskaičiuotas.

Mato vienetai ir perskaičiavimai

Mato vienetas: EUR/MWh.

Latvija — Istorija: nuo 2005-01-31 iki 2026-09-30, iš viso rodmenų: 261.

Estija — Istorija: nuo 2020-09-01 iki 2026-10-15, iš viso rodmenų: 19.

Spragų istorijoje: 7. Kiekviena jų nurodyta duomenyse ir nė viena neužpildyta.

Pagal šalis

Ko šis skaičius pasakyti negali

• Šie du skaičiai nėra tos pačios rūšies dalykas. Latvijos skaičius — vidutinė šilumos energijos mažmeninė kaina šalyje, kurią namų ūkiai iš tikrųjų sumokėjo. Estijos skaičius — vidurinė reikšmė tarp didžiausių kainų, kurias reguliuotojas patvirtino kiekvienai šilumos tinklo teritorijai: tai lubos, o ne sąskaita — įstatymas leidžia šilumą parduoti žemiau lubų, ir kai kurios įmonės taip daro. Be to, jis nesveriamas: tai vienas skaičius kiekvienai teritorijai, kad ir kokia maža ji būtų. Abu skaičiai yra eurai už megavatvalandę su PVM, todėl jie atsiduria vienoje eilutėje, bet skirtumas tarp jų savaime nėra skirtumas tame, kiek žmonės sumokėjo.
• Šis tarpų sąrašas apima visas šalis kartu. Tarpas čia nereiškia, kad būtent šiai šaliai trūksta to mėnesio — tai pasako suskirstymas pagal šalis.

Ką pats modulis pažymi

• Vidutinis šilumos tarifas šalyje nėra tai, ką moka kuris nors namų ūkis: šiluma parduodama pagal tiekėją ir pagal tinklo teritoriją, o patvirtintos kainos skiriasi kelis kartus.
• Pagrindiniai skaičiai visose kortelėse yra su PVM. Latvijos šaltinio eilutėje sumažintas 12% namų ūkių šilumos tarifas jau įskaičiuotas (PVN likums, 42 straipsnis); Estijos šaltinis yra be PVM, ir 24% pridedami vieną kartą. Abu pagrindai rodomi greta.
• Latvija: šilumai galutiniams vartotojams parduoti registruota 63 įmonių, kiekviena su savo patvirtintu tarifu — vienas šalies vidurkis stovi už jas visas.
• Latvija: 199 tinklo sritys, nuo 60.76 iki 163 EUR/MWh be PVM — 2.68 kartų tarp pigiausios ir brangiausios. Nacionalinis vidurkis kortelėje yra vienas skaičius visoms.
• Tarifas skiriasi ir vienos įmonės viduje: Valmieras ūdens SIA vienoje savo srityje ima 2.14 kartų daugiau nei kitoje. Skaičius, susietas tik su įmone, tiems klientams yra neteisingas.
• 5 eilutės reguliuotojo žemėlapyje nenurodo, ar skaičiuje yra PVM. Jos laikomos be PVM, kaip ir visos kitos, ir pažymėtos, o ne tyliai numanomos.
• 68 Latvijos tarifų sprendimai yra PDF failai paties reguliuotojo svetainėje, kuri neatsako nė iš vieno tinklo, kurį bandėme. Toms sritims taikomas jų patvirtintas tarifas, bet ar jis fiksuotas, ar susietas su dujomis, nepatikrinta, o ne numanoma.
• Latvijos istorija pagal sritis atkurta iš interneto archyvo: 28 datuotos reguliuotojo žemėlapio versijos, seniausia nuo 2020-01-01. Žemėlapis peržiūrimas nereguliariai; spragos įvardytos ir tarp jų niekas neužpildoma.
• Estijos registro istorija atkurta iš interneto archyvo: 13 datuotos paties reguliuotojo kainų sąrašo kopijos, seniausia nuo 2020-09-01 — ta pati lentelė ir ta pati mediana kaip ir šiandienos nuskaityme. Tarp paskutinės kopijos ir mūsų pačių pirmojo nuskaitymo yra tikra spraga; joje niekas neužpildoma, o kiekvienas taškas turi savo datos PVM tarifą.
• Estija turi dvi ilgesnes metines duomenų eilutes, ir nė viena iš jų nėra namų ūkių kaina: statistikos tarnybos vidutinė šilumos kaina, kurią sumokėjo įmonės (nuo 1999), ir reguliuotojo dešimties didžiausių tinklo teritorijų patvirtintų lubų vidurkis (nuo 2005). Abi be PVM, ir abi rodomos kaip tai, kas jos yra, — greta registro medianos, o ne sujungtos su ja.
• Estijos skaičius yra patvirtintos lubos, o ne kaina. Įstatymas leidžia šilumą parduoti žemiau patvirtinto maksimumo, ir įmonės taip daro: viena pardavė už 83,18 EUR/MWh prieš 87,51 lubas, kita už 62,41 prieš 64,69. Narva parduoda savo lubomis ir tai sako.
• 2026-08 „Utilitas“ taikyta kaina tiksliai sutapo su patvirtinta viršutine riba visose jos tinklo teritorijose, išskyrus Rapla. „Utilitas“ apima 4.8 % registro teritorijų, o ne Estiją.
• Teritorijų, jau turinčių patvirtintą viršutinę ribą, kuri įsigalios vėliau: 3. Tai ne šio mėnesio skaičius.
• Įmonės 2025 m. vidutiniškai mokėjo 74.89 EUR/MWh; registro viršutinių ribų mediana 2026-10-15 buvo 82.32. Abu be PVM, bet -9.03 % skirtumas yra tarp metų ir dienos, o ne tarp dviejų kainų.
• Estijos patvirtinti maksimumai nėra visi to paties amžiaus: 90 priimti per pastaruosius metus, o 5 yra senesni nei penkeri metai. Žemiausias iš jų yra iš 2011 metų, todėl diapazono apačia nėra dabartinis skaičius.
• Estijos vidurinis skaičius apibūdina kaimo Estiją, o ne ten, kur žmonės gyvena. Vien SW Energia OÜ apima 30% tinklo sričių, o keturios iš penkių didžiausių yra žemiau vidurio. Reguliuotojo faile nėra apimčių, todėl pasverto vidurkio iš jo išvesti negalima.
• Estija: 168 tinklo teritorijų, nuo 54.43 iki 138 EUR/MWh be PVM — 2.53 karto skirtumas tarp pigiausios ir brangiausios. Kortelėje rodoma mediana, o ne vidurkis.
• Estija: 29 tinklo teritorijų turi atskirai patvirtintą naują kainą, kurios registras dar neperkėlė į dabartinį stulpelį. Faile nurodyta kiekvienos kainos sprendimo data, bet nė vienai jų nenurodyta įsigaliojimo data. Be tos datos kainos neįmanoma priskirti konkrečiam laikui, todėl šie skaičiai į pagrindinį rodiklį nepatenka.
• Lietuvoje nėra laisvai prieinamos, kompiuteriu nuskaitomos centralizuoto šilumos tiekimo kainos. Reguliuotojo svetainė atsako atsisakymu už botų apsaugos, kurios mes neapeiname; atvirų duomenų portalo trys šildymo duomenų rinkiniai apima po vieną savivaldybę, yra surašyti kaip tekstas pačiame faile, o naujausias — iš 2021 m.; o statistikos eilutė suapvalinta iki dviejų skaitmenų po kablelio ir duoda keturias skirtingas reikšmes per keturiolika mėnesių. Todėl Lietuva rodoma kaip „nėra duomenų“, ir į ją neįkopijuojamas nei Latvijos, nei Estijos skaičius.
• Lietuva: nuskaitomas vienas tiekėjas. AB „Kauno energija“ skelbia savo reguliuojamą mėnesio kainą nuo 2012-01, su PVM ir be PVM; 2026-10 ji taikė 87.6 EUR/MWh su PVM. Tai Kaunas, o ne Lietuva, ir į kortelę kaip šalies skaičius jis nededamas.
• Lietuva vis dėlto turi kainų istoriją, ir Vilnius su Klaipėda joje yra. Šilumos tiekėjų asociacija skelbė mėnesinę lentelę su kiekvieno tiekėjo patvirtinta kaina; 140 mėnesių laikotarpiu iki 2023-10 vidurinis tiekėjas taikė 87.4 EUR/MWh su PVM, tiekėjų paskutinį mėnesį — 49. Tai reguliuotojo sprendimų rinkinys, o ne nepriklausomas matavimas, jame Vilnius sveria tiek pat, kiek mažiausias miestelis, ir jis baigiasi prieš 36 mėn. Kortelėje Lietuvos skaičiaus vis dar nėra.
• Vilnius ir Klaipėda, du didžiausi miestai, nepasiekiami: vienos įmonės svetainė atmeta prisijungimą, kita prašo jos neskenuoti. Likusiųjų vidurkis būtų provincijos Lietuva nacionaliniu pavadinimu ir atrodytų per aukštas, nes trūkstami miestai yra tarp pigiausių.
• Komercinis Lietuvos tarifų kaupiklis nacionalinį skaičių tinkamu tikslumu skelbia, bet jis be licencijos, nenurodo metodo ir pats ima duomenis iš to paties apsaugoto reguliuotojo. Nepatikrinamas skaičius nėra geriau už tuščią skydelį, todėl jis nenaudojamas.
• Lietuvos sumažintas 9% PVM šilumai buvo panaikintas 2026 m. sausio 1 d. Gruodžio suvartojimui, sąskaitą už kurį išrašė sausį, dar taikyti 9%, sausio sąskaitoms — 21%. Tas pats pokytis taikomas malkoms ir medienos kurui.
• Latvijos duomenų eilutė siekia 2005 m., dar iki euro. Statistikos tarnyba ankstesnes reikšmes perskaičiavo iš latų pagal fiksuotą kursą.
• Visų trijų šalių šilumos kainų indeksas skelbiamas kas mėnesį nuo 1996-01. Tai indeksas (2015 = 100), o ne kaina, ir Lietuvai tai vienintelė šilumos duomenų eilutė čia.
• Mėnesio pokytis įvardijamas kartu su savo langu. Šiluma yra sezoninė: vasaros tarifas ir žiemos tarifas nėra tas pats, todėl palyginamas yra sezono su sezonu skaičius (spalis–balandis).
• Šaltinis ee_ka_review_2025 šio paleidimo metu neįsikėlė; išsaugotos reikšmės išlaiko savo senesnes datas.
• Šaltinis ee_utilitas šio paleidimo metu neįsikėlė; išsaugotos reikšmės išlaiko savo senesnes datas.
• Tai patvirtintas maksimumas, o ne kaina. Estijos įstatymas leidžia šilumą parduoti žemiau patvirtintų lubų, ir kai kurios įmonės taip daro.

Patys duomenys

Tie patys skaičiai kompiuterio skaitomu formatu:

Viskas, kuo remiasi pradinis puslapis, viename faile:

Kokia šio modulio būklė dabar

ok

Aktualus.

2026-09-30 · 18 d · 2026-10-17 05:25 UTC

Mida see mõõdab

Soojuse hind kinnitatakse igale müüjale eraldi ja kinnitatud hinnad erinevad mitmekordselt. Riigi keskmine ei ole see hind, mis on sinu arvel.

See on hind. Mõõtühik: EUR/MWh.

Üks number kehtib kogu riigi kohta.

Esilehel olev number on: Kaugküte, riigi keskmine.

Esilehel olev number on: Kaugküte, keskmine kinnitatud ülempiir.

• Soojusenergia keskmine jaehind riigis, käibemaksuga.
• Iga kaugküttevõrgu piirkonna kohta kinnitatud piirhindade mediaan, käibemaks juurde arvatud.
• Iga muutus ütleb, milliseid perioode ta võrdleb.
• Soojus on hooajaline: ühe kuu võrdlemine eelmisega näitab enamasti hooaja vahetumist, mitte hinna muutumist.
• Kord kuus alates 2005. aasta jaanuarist — kogu rida, mille statistikaamet avaldab. Eurole üleminek 1. jaanuaril 2014 on märgitud liitekohana; varasemad väärtused on lattidest fikseeritud kursiga ümber arvutatud.
• Ebakorrapärane. Regulaatori enda hinnakirja dateeritud koopiad, taastatud interneti arhiivist, 2020–2023, seejärel meie enda iganädalased lugemised alates 2026. aasta augustist. Nendevaheline auk on loetletud ja sinna ei täideta midagi. Iga punkt kannab oma kuupäeva käibemaksumäära.

Mida see ei mõõda

• Riigi keskmine ei ole sinu hind. See on see, mida kogu riik keskmiselt maksis; sinu tarnija, sinu linn ja sinu päev on teistsugused.
• See number katab tervet juba lõppenud perioodi. See ei ole tänane hind.

Kust numbrid tulevad

Kui tihti see saabub ja mida me teeme, kui see hilineb

Allikas avaldab kord kuus.

Kui värske number meieni jõuab, on selle vanus päevades tavaliselt umbes 40, sest statistika kirjeldab juba lõppenud perioodi.

Praegu saidil olev number kirjeldab 2026-09-30; selle vanus päevades on 18.

Kui vanus ületab selle kahekordselt, märgitakse moodul automaatselt vanaks. Moodul ei saa ennast ise värskeks märkida — vanuse arvutame välja kuupäevast, mida andmed kirjeldavad.

Kui päring ebaõnnestub, jääb viimane hea number alles oma algse kuupäevaga, moodul märgitakse uuendamata olevaks ja see vananeb nähtavalt, kuni allikas jälle avaldab. Vana number ei saa kunagi tänast kuupäeva.

Viimati käivitasime selle mooduli 2026-10-17 05:25 UTC.

Maksud

Käibemaks on numbris juba sees.

Ühikud ja teisendused

Ühik: EUR/MWh.

Läti — Ajalugu: 2005-01-31 kuni 2026-09-30. Näite arv: 261.

Eesti — Ajalugu: 2020-09-01 kuni 2026-10-15. Näite arv: 19.

Lünkade arv ajaloos: 7. Iga lünk on andmetes kirjas ja ühtegi neist ei täideta.

Riikide kaupa

Mida see number öelda ei suuda

• Need kaks numbrit ei ole samast liigist. Läti number on soojusenergia keskmine jaehind riigis, mida leibkonnad tegelikult maksid. Eesti number on iga kaugküttevõrgu piirkonna kohta kinnitatud piirhindade mediaan — ülempiir, mitte arve: seadus lubab soojust müüa piirhinnast allpool ja mõni ettevõtja teebki nii. See on ka kaalumata: üks number iga piirkonna kohta, ükskõik kui väike see on. Mõlemad on eurot megavatt-tunni kohta koos käibemaksuga, seega on need samal real, aga nendevaheline erinevus ei ole iseenesest erinevus selles, kui palju inimesed maksid.
• See lünkade loend hõlmab kõiki riike koos. Lünk siin ei tähenda, et just sellel riigil see kuu puudub — millisel puudub, ütleb riikide kaupa jaotus.

Mida moodul ise märgib

• Riigi keskmine soojatariif ei ole see, mida mõni leibkond maksab: soojust müüakse tarnija ja võrgupiirkonna kaupa ning kooskõlastatud hinnad erinevad mitmekordselt.
• Peanumbrid on igal kaardil koos käibemaksuga. Läti lähteseerias on vähendatud 12% kodutarbija soojuse määr juba sees (PVN likums, § 42); Eesti allikas on ilma käibemaksuta ja 24% lisatakse ühe korra. Mõlemad alused on kõrvuti näha.
• Läti: soojuse müügiks lõpptarbijale on registreeritud 63 ettevõtet, igaühel oma kooskõlastatud tariif — üks riigi keskmine seisab nende kõigi eest.
• Läti: 199 võrgupiirkonda, 60.76 kuni 163 EUR/MWh ilma käibemaksuta — 2.68 korda odavaima ja kalleima vahel. Kaardil olev riigi keskmine on üks number nende kõigi kohta.
• Tariif erineb ka ühe ettevõtte sees: Valmieras ūdens SIA küsib ühes oma piirkonnas 2.14 korda rohkem kui teises. Ainult ettevõttega seotud number on nende klientide jaoks vale.
• 5 rida regulaatori kaardil ei ütle, kas numbris on käibemaks. Neid käsitletakse ilma käibemaksuta, nagu kõiki teisi ridu, ja need on märgitud, mitte vaikimisi eeldatud.
• 68 Läti tariifiotsust on PDF-id regulaatori enda saidil, mis ei vasta kummastki võrgust, mida proovisime. Nendel piirkondadel on nende kinnitatud tariif, kuid kas see on fikseeritud või gaasiga seotud, on kontrollimata, mitte eeldatud.
• Läti piirkondade ajalugu taastati interneti arhiivist: 28 dateeritud versiooni regulaatori kaardist, vanim alates 2020-01-01. Kaarti vaadatakse üle ebakorrapäraselt; augud on nimetatud ja nende vahele ei täideta midagi.
• Eesti registri ajalugu taastati interneti arhiivist: 13 dateeritud koopiat regulaatori enda hinnakirjast, vanim alates 2020-09-01 — sama tabel ja sama mediaan mis tänases lugemises. Viimase koopia ja meie enda esimese lugemise vahel on tõeline auk; sinna ei täideta midagi ja iga punkt kannab oma kuupäeva käibemaksumäära.
• Eestil on kaks pikemat aastarida ja kumbki neist ei ole kodutarbija hind: statistikaameti keskmine soojuse maksumus, mida maksid ettevõtted (alates 1999), ja regulaatori kümne suurima võrgupiirkonna kinnitatud piirhindade keskmine (alates 2005). Mõlemad on ilma käibemaksuta ja mõlemat näidatakse sellena, mis nad on — registri mediaani kõrval, mitte sellega kokku liidetuna.
• Eesti number on kinnitatud ülempiir, mitte hind. Seadus lubab soojust müüa kinnitatud maksimumist allpool ja ettevõtted teevadki nii: üks müüs 83,18 EUR/MWh vastu 87,51 lage, teine 62,41 vastu 64,69. Narva müüb oma lae juures ja ütleb seda.
• 2026-08 võrdus Utilitase küsitud hind kinnitatud piirhinnaga täpselt igas tema võrgupiirkonnas, välja arvatud Rapla. Utilitas on 4.8% registri piirkondadest, mitte Eesti.
• 3 piirkonnal on juba kinnitatud piirhind, mis hakkab kehtima hiljem. See ei ole selle kuu number.
• Ettevõtted maksid 2025. aastal keskmiselt 74.89 EUR/MWh; registri piirhindade mediaan oli 2026-10-15 82.32. Mõlemad ilma käibemaksuta, aga -9.03% vahe on aasta ja päeva vahel, mitte kahe hinna vahel.
• Eesti kinnitatud ülempiirid ei ole kõik ühevanused: 90 otsustati viimase aasta jooksul ja 5 on üle viie aasta vanad. Neist madalaim pärineb 2011. aastast, seega vahemiku alumine ots ei ole praegune number.
• Eesti keskmine number kirjeldab maapiirkondade Eestit, mitte seda, kus inimesed elavad. Ainuüksi SW Energia OÜ moodustab 30% võrgupiirkondadest ja neli viiest suurimast on keskmisest allpool. Regulaatori failis ei ole mahte, seega ei saa sellest tuletada kaalutud keskmist.
• Eesti: 168 võrgupiirkonda, 54.43 kuni 138 EUR/MWh ilma käibemaksuta — 2.53 korda kõige odavama ja kõige kallima vahel. Kaardil on mediaan, mitte aritmeetiline keskmine.
• Eesti: 29 võrgupiirkonnal on eraldi kooskõlastatud uus hind, mida register ei ole veel praegusesse veergu tõstnud. Failis on iga hinna otsuse kuupäev, kuid mitte ühegi puhul jõustumise kuupäeva. Ilma selle kuupäevata ei saa hinda ajas paika panna, seega jäävad need numbrid peanumbrist välja.
• Leedul ei ole vabalt kättesaadavat masinloetavat kaugkütte hinda. Regulaatori sait vastab keeldumisega robotikaitse tagant, millest me mööda ei hiili; avaandmete portaali kolm küttega seotud andmestikku katavad igaüks üht omavalitsust, on failis kirjutatud jooksva tekstina ja kõige uuem on 2021. aastast; statistikaseeria aga on ümardatud kahe komakohani ja annab neljateistkümne kuu peale neli erinevat väärtust. Seepärast on Leedu näidatud kui „andmed puuduvad“ ning sinna ei kopeerita Läti ega Eesti numbrit.
• Leedu: loetakse ühte müüjat. AB Kauno energija avaldab oma reguleeritud kuuhinna alates 2012-01, käibemaksuga ja ilma; 2026-10 küsis ta 87.6 EUR/MWh koos käibemaksuga. See on Kaunas, mitte Leedu, ja seda ei panda kaardile riigi numbrina.
• Leedul on siiski hinnaajalugu, ja Vilnius ja Klaipėda on selles sees. Soojusmüüjate liit avaldas igakuise tabeli iga müüja kinnitatud hinnaga; 140 kuu jooksul kuni 2023-10 küsis keskmine müüja 87.4 EUR/MWh koos käibemaksuga, viimasel kuul 49 müüjat. See on regulaatori otsuste kogum, mitte sõltumatu mõõtmine, selles loeb Vilnius sama palju kui väikseim linn, ja see lõpeb 36 kuud tagasi. Leedu kohta ei ole kaardil ikka veel numbrit.
• Vilnius ja Klaipėda, kaks suurimat linna, ei ole kättesaadavad: ühe ettevõtte sait keeldub ühendusest, teine palub end mitte roomata. Ülejäänute keskmine oleks provintsi Leedu riikliku nime all ja loeks kõrgelt, sest puuduvad linnad on odavamate seas.
• Üks äriline Leedu tariifikoguja avaldab küll üleriigilise numbri kasutatava täpsusega, kuid see on litsentsita, ei ütle oma metoodikat ja võtab andmed samast kaitstud regulaatorist. Kontrollimatu number ei ole parem kui tühi paneel, seega jääb see välja.
• Leedu vähendatud 9% käibemaks küttele kaotati 1. jaanuaril 2026. Detsembri tarbimisele, mille arve tuli jaanuaris, kohaldati veel 9%, jaanuari arvetele 21%. Sama muudatus kehtib küttepuude ja puitkütuse kohta.
• Läti andmerida ulatub 2005. aastasse, eurost varasemasse aega. Statistikaamet on varasemad väärtused lattidest fikseeritud kursiga ümber arvutanud.
• Kõigi kolme riigi soojuse hinnaindeks jookseb kord kuus alates 1996-01. See on indeks (2015 = 100), mitte hind, ja Leedu jaoks on see siin ainus soojuse andmerida.
• Kuine muutus on nimetatud koos oma aknaga. Soojus on hooajaline: suvine tariif ja talvine tariif ei ole sama asi, seepärast on võrreldav hooaeg-hooaja vastu number (oktoober–aprill).
• Allikas ee_ka_review_2025 ei laadinud sel käivitusel; salvestatud väärtused jäävad oma vanemate kuupäevadega.
• Allikas ee_utilitas ei laadinud sel käivitusel; salvestatud väärtused jäävad oma vanemate kuupäevadega.
• See on kinnitatud ülempiir, mitte hind. Eesti seadus lubab soojust müüa kinnitatud lae alt ja mõned ettevõtted teevadki nii.

Andmed ise

Samad numbrid, masinloetavalt:

Kõik, millest esileht oma numbrid võtab, ühes failis:

Mis seisus see moodul praegu on

ok

Ajakohane.

2026-09-30 · 18 d · 2026-10-17 05:25 UTC